2013. gada 07. februāris, ZRKAC. Jelgavas Dome jau zināmu laiku iepriekš savā mājas lapā izvietoja Jelgavas attīstības programmu 2014. - 2020. gadam un aicināja jelgavniekus uz tās sabiedrisko apspriešanu. Agrāk uz sabiedriskām apspriešanām negāju, jo zināju, ka viss tā pat ir izlemts un neko mainīt nevar. Šoreiz nevarēju neaiziet, jo ņemot vērā ekonomisko krīzi, kura pārņēma pasauli ir svarīgi saprast, kur virzīsies dzimtā pilsēta un kāda tā būs nākotnē. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka pašvaldību loma krīzes laikā pieaug un tā var veidot savu atsevišķu ekonomisko reģionu, kurš spēj attīstīties, kamēr kungi Rīgā un Briselē aizņemti ar lielām politiskām batālijām.
Biju godīgi lejupielādējis nepieciešamo materiālu un cerēju ar to iepazīties pirms pasākuma. Lasot esošās situācijas analīzi iestrēgu 60. lapaspusē un sapratu, ka daudzi jelgavnieki netiks tālāk par piekto lapu. Kā jau visi valsts dokumenti, stratēģiskais plāns rakstīts “īpašā” stilā ar daudziem formulējumiem, kuri nav skaidri un saprotami “vidējam” latvietim. Tomēr man savs priekšstats radījās un papildus aplūkojot investīciju plānu, varēju droši doties uz apspriedi. Apspriede sākās ar nelielu Viļa Levčenoka ievad runu, kurā viņš mierināja, ka ne viss, kas rakstīts plānā realizēsies, jo projekti ir piesaistīti pie Eiropas naudu, kuru atveda Valdis no Eiropas. No citas puses, Domes priekšsēdētāja labā (vai kreisā) roka atzīmēja, ka attīstības programmā neiekļautie projekti vēlāk nevarēs tikt iekļauti un realizēti. Tātad de facto investīciju plāns ir tas, kas gaida mūs nākošajos sešos gados. Punkts.
Nelielu programmas apskatu veica arī SIA “AC Konsultācijas” valdes loceklis Artūrs Caune. Viņš konkretizēja mērķi – izveidot industriālo un inovatīvo pilsētu, iztērējot tam 287 miljonus latus. Ar tādu moto arī sākās apspriešana. Patiesībā nesākās viss. Sākumā iedzīvotāji piedāvāja plānā minēto bērnudārza vietā, izmitināt sīčus pustukšās skolās un ietaupīt uz celtniecības. No Domes puses pilnīgi izsmeļoša un skaidra atbilde. Valdība teica atrisināt jautājumu ātri un tikai būvējot bērnudārzus. Tātad bērnudārzs par 2 miljoniem latiem būs uzcelts un nodots ekspluatācijā 2018. gadā.
Tālāk sekoja pailga diskusija par Lielās ielas rekonstrukciju – kad beigsies, kas un kāpēc izvēlējās celtniekus. Diskusijas dalībnieki ar rezultātiem palika neapmierināti – vieni, tādēļ, ka nesaņēma atbildi, otri – tāpēc, ka citi bāz savu degunu tur, kur nevajag.
Nākamā “batālija” norisinājās starp Kalnciema ceļa brigādi un Vili. Džeki no Kalnciema ceļa (patiesībā veiksmīgi un gudri vīri) pieprasīja, lai Kalnciema ceļā tiktu izbūvēts gājēju celiņš, jo pārvietošanās šajā ceļa posmā ir ļoti bīstama un apdraud dzīvību. Vilis paskaidroja, ka Dome jau iepriekš plānoja to izdarīt, bet dēļ applūstošās teritorijas, tas bija pārāk dārgi. Attīstības programmā šo posmu plāno salabot 2019. gadā. Kalnciema ceļa brigāde nepadodas un argumentē, ka pa šo ceļu iet viņu bērni uz skolu un viņu drošība ir lielākā prioritāte. Vilis piekāpās un solīja sākt darbus 2016. gadā. Džeki nav mierā un piedāvā investīciju plānā apmainīt vietām Loka maģistrāles (no pilsētas robežas līdz Rīgas ielai) rekonstrukciju ar Kalnciema ceļa labošanu. Un Vilis piekrīt! Līdz ar to Kalnciema ceļa rekonstrukcijas plānošana sāksies jau 2014. gadā. Reāls pilsētas iedzīvotāju panākums un bez jebkādas politikas iejaukšanās.
Dīvaini, ka diskusijā nebija manīta politiskās batālijas. Sajūta, ka pilsētā ir tikai viens politiskais spēks, bet pārējie uz vēlēšanām veido sarakstu tikai modes pēc. Labi. Tālāk visi bija spiesti uzklausīt celtnieka (50. gadu stāž) tirādi par to cik nekvalitatīvi veikti darbi Pasta salā, ka viss brūk un jūk. Īsāk sakot, džeks atnāca skandalēt. No citas puses, ja jau sāka runāt, tad mēģinājumi aizvērt viņam muti, bija pavisam nevietā. Ko lai dara, ierēdņiem ir grūts darbs un ar to vajag samierināties.
Nākošais runātājs veica diezgan garu tirādi, kuru neviens īsti nesaprata, bet kura nobeidzās ar slavas dziesmām Domei. Aplausu nebija. Par laimi vārds tiek dots Latvijas Amatniecības kameras prezidentam Vilnim Kazākam. Vilnis nav nekas pret attīstības programmu. Viņš atzīmē, ka programmā rakstīts, ka pilsētai jāizveido atpazīstams tēls, bet konkrēti nekas nav piedāvāts. Tiešām, investīciju plānā varam atrasts, ka plānots izdot bukletiņus, virtualizet, sazīmēt, pārvietot, bet ne vārda par simbola vai tēla veidošanu. Kazāka kungs no savas puses piedāvā ģeniālu ideju, kuras nav nekur Eiropā (un iespējams pasaulē). Ideja pamatā amatniecības parks Lielupes krastā, kurā varētu apvienot moderno un senatnīgo pasauli, iemūžinot Latvijas amatniecību, kura pēc savas būtības ir unikāla (man par to viegli spriest, jo esmu redzējis, ko Vilnis spēj uztaisīt savām rokām). Parka ideja tiešām ir ģeniāla, bet par to noteikti vajadzētu pastāstīt atsevišķi. Atbildot uz Viļņa piedāvājumu, Vilis piekrīt un aicina iesniegt ideju Domei. Vēl viens jelgavnieks spējis ietekmēt pilsētas nākotni, bet pasekošu, lai parks noteikti būtu. Savādāk ideju uz Ventspili aizvedīs Aivars.
Turpinājumā Kalnciema ceļa brigāde izteica savu neapmierinātību, ka lidlauka teritorija tiks pārvērsta par industriālo zonu. Un pamatoja šo neapmierinātību zinātniski. Ņemot valdošos vējus, visi nelabumi no šīs zonas tiks pūsti uz pilsētas pusi un centrā to varēs izbaudīt īpaši (Jūs taču zināt, kāda smarža vasarā nāk no attīrīšanas iekārtām?). Domes pārstāvji apliecināja, ka viņi zina par šo aspektu un visām ražotnēm būs noteikti strikti standarti un pielietojamās tehnoloģijas, lai pilsētas iedzīvotāji no tā neciestu. Pie tam pilsētā vairs nav brīvu teritoriju, kurās izvietot jaunās ražošanas zonas. Cerēsim, ka tā tas arī būs.
Sarunas vēl turpinājās, bet es jau biju sapratis dažas lietas. Pirmkārt, ja uz apspriešanām nāktu vairāk apķērīgu un gudru cilvēku, tad pilsēta attīstītos saprotamāk. Otrkārt, uz sabiedrisko apspriešanu ir jāaicina neatkarīgos speciālistus, kuri varētu argumentēti norādīt uz to, ko plāna veidotāji nepamanīja. Treškārt, vienā apspriešanas reizē nav iespējams apspriest visu plānu un pie tam vēl viņu mainīt, ja tiks pamanīta kļūda.
- Skolas, bērnudārzi un tehnikumi tiks nosiltināti, remontēti utt. Plus viens bērnudārzs. Būs jaunas klases, laboratorijas utt. “Junda” un “Lediņi” tiks rekonstruēti, plus jauna ēka par 4 miljoniem latiem. Skolotājiem un skolniekiem papildus izglītības un prakses iespējas.
- Sporta laukumi un zāles tiks rekonstruēti un savesti kārtībā. Jaunas sporta bāzes celtniecība ZOC (4 milj.). Jauna viesnīca pie ZOC (2 milj.). Peldbaseina projekta izstrāde (0,5 milj). Un citi sīkumi.
- Remonti un celtniecība poliklīnikā un slimnīcā. Jaunas aparatūras iegāde.
- Jauns sociālās aprūpes centrs (2 milj.), jauna jauniešu māja, rotaļlaukumi un veco ēku siltināšana.
- Multifunkcionals Zemgales kultūras centrs (10 milj.), kultūras nama renovācija, estrāde Pasta salā, skatu laukums muzejā, jaunā bibliotēka (3 milj.), amatu māja (1,6 milj.), velo noma, treileru parks un citi sīkumi par prāvu naudas summu.
- Driksas iela pārvēršas gājēju ielā, rekonstruēti mazie un lielie tilti (ne centrā), elektroniskās ceļazīmes un visādi citi loriņi uz ielām. Daudzstāvu un vienkāršās stāvvietas. Dažas lielās un mazās ielas arī tiks pie jauna asfalta.
- Jauna pašvaldības dzīvokļu māja (40 dzīvokļi par 8 milj. - 200 000 Ls par dzīvokli?), siltināšana, siltināšana un vēl reiz siltināšana. Raiņa parka un H.Jēkaba laukuma rekonstrukcija, vēl viena promenāde, skulptūru parks un vēl daži sīkumi.
- Nedaudz (0,5 milj.) siltumtīklu renovācijai, kapi kļūs plašāki, ka arī nāks klāt jauni. Lietus ūdens kolektoru plaši remonti, ka arī pamatīgi ieguldījumi pretplūdu pasākumiem (7 milj).
- Vēl vairāk video kameru (2 milj.), remonts pašvaldības policijā, rācija, GPS, video novērošana
un viena Terminātora iegāde. Multenes par civilo aizsardzību. - Ziemeļu tilts pāri Lielupei. Autoosta pie dzelzceļa stacijas. Un vēl nelieli sīkumi.
- Inovatīvas un radošās domašanas, profesionālas ievirzes veicināšāna – 370 000 Ls. Kaut kā pamaz. Īpaši ja gribam būt inovatīva pilsēta.
Varbūt atteikties no Terminātora iegādes? - Vienota datu tīkla un informācijas apmaiņas vietnes izveide pašvaldības izglītības iestādēm – 2 milj.; Jelgavas pilsētas e-veselības attīstības koncepcijas izstrāde, vienota pilsētas medicīnas iestāžu datortīkla infrastruktūras izveide – 1,5 milj.; Skolotāju portāla izveide – 0,3 milj. Vai Jelgavā mēģinās taisīt savu Facebook? Kaut kādas nereālas izmaksas par nereāliem projektiem. Es pat tagad redzu, kā skolotāji pēc darba dienas, pabeidz pārbaudīt skolēn mājas darbus un sēžās blogot skolotāju portālā. Ha, ha, ha.
- Kur tad industriālā pilsēta (izņemot tās divas rūpnīcas par kuram jau zinām?)
- Kur tad inovācijas un sadarbība ar universitāti?
- Kurš to visu lietos? (plānā vairāk cilvēku nav paredzēts, pat nedaudz mazāk).
- Kā tas viss ietekmēs budžetu, ja tuvākos gados tas vērā ņemami nepieaugs?
Par tiem portāliem un to izmaksām tiešām wft - cik viņi jau Latvijā ir taisīti, bet kaut kā neizskatās, ka īpaši kādam interesētu. Neticu ka vēl viens "megaprojekts" tur ko spēs mainīt.
Pilnīgi noteikti tās jaunas sistēmas nenesīs produktivitātes pieaugumu. Līdz šim iztikām bez tām. Protams, ka var veikt dažus uzlabojumus, bet nu 4 miljoni, tas ir pārspīlējums. Vai arī naudas atmazgāšana.
sabiedriskā apspriede tika organizēta tikai ķekšīša pēc, skumji, bet fakts...
Tas gan. Vēl man nav saprotami, kāpēc uz šādām apspriedēm netiek aicināti LLU zinātnieki, kuri varētu dot sav novērtējumu. Ok, ja tikai ķeksīša dēļ, tad vispār viss ir skaidrs.
Portāla izmaksas nav tikai kodēšana - bieži vien zem portāla izmaksām slēpjas vesela datu centra izbūve. Otra medaļas puse ir pati portāla būtība - portāla saturs un mesidžs, kas parasti ir visdārgākā lieta.
To es apzinos un tieši mans WTF slēpjās tajā, ka kāda velna tas ir nepieciešams pilsētai ar 58 000 iedzīvotājiem, kuri praktiski nekad neapmeklē jau izveidotās pašvaldības mājas lapas. Pat ja pieņemsim, ka portāla vai datu bāzes izveide ir pamatota, tad jāsaprot, ka šī lieta ir jāpopularizē un jāievieš tautās Šī pasākuma izmaksas arī būs mērojamas sitos tūkstošos. Rezultātā ir jautājums, kāda būs atdeva no ieguldītās naudas? Atbilde: niecīga. Tādēļ atkal atgriežamies pie sākuma - WTF. Īpaši ņemot vērā, ka pakalpojumi pilsētā tiek sniegti jau tagad un bez šiem ieguldījumiem.
Ierakstīt komentāru